Ko dara ES
Enerģētikas politikai ir izšķiroša nozīme Eiropas konkurētspējā, drošībā un virzībā uz klimatneitralitāti. Tā ir ES un tās dalībvalstu dalītās kompetences joma, kas definēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantā.
ES enerģētikas politikas galvenie mērķi ir nodrošināt uzticamu, cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Esam apņēmušies to panākt, veicot, piemēram, šādus pasākumus:
- uzturot drošu energoapgādi,
- atbalstot Eiropas tīro tehnoloģiju nozares konkurētspēju,
- veicinot tīras un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu,
- nosakot energoefektivitāti par prioritāti visos enerģijas ķēdes posmos – no ražošanas līdz galapatēriņam,
- vadot starptautiskas diskusijas par globālo enerģētikas pārkārtošanu.
Paredzamie rezultāti
Rīcības jomas
Uzziniet vairāk par ES darbībām, kuru mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Eiropā.
Enerģija ir vērtīgs resurss. Uzziniet, kā ES nodrošina, ka enerģija tiek izmantota pēc iespējas efektīvāk.
Iepazīstieties ar noteikumiem, kas veido ES enerģijas tirgus, aizsargā patērētājus un nodrošina tiem plašākas iespējas.
Kā ES nodrošina stabilu energoapgādi ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem?
Tīkli ir ES energosistēmu pamats. Uzziniet, kā ES stiprina un paplašina mūsu tīklus.
Pētniecības un inovācijas veicināšanai ir svarīga loma enerģētikas pārkārtošanā un konkurētspējas uzlabošanā. Uzziniet, ko dara ES.
Uzziniet vairāk par ES kodolenerģētikas politiku – no kodoldrošuma nodrošināšanas līdz kodoltehnoloģiju un radioloģisko tehnoloģiju izmantošanai medicīnā.
Uzziniet, kā ES pilda pasaules līderes lomu enerģētikas jomā.
Uzziniet vairāk par ES centieniem samazināt ar enerģiju saistītās CO2 un metāna emisijas.
Uzziniet vairāk par ES politiku un vietējām iniciatīvām, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, kas nevienu neatstāj novārtā.
Galvenie sasniegumi
- Vēja, saules un citu atjaunīgo energoresursu izmantojuma veicināšanas rezultātā atjaunīgie energoresursi 2023. gadā veidoja 24,6 % no ES enerģijas galapatēriņa. Šis īpatsvars ievērojami augstāks nekā pirms 10 gadiem. Tomēr līdz 2030. gada mērķrādītājam (42,5 %) vēl ir tāls ceļš ejams.
- Uzņēmumi, kas darbojas atjaunīgās enerģijas nozarē, strauji attīstās un atbalsta zaļo darbvietu radīšanu. 2022. gadā atjaunīgās enerģijas nozarē Eiropā bija nodarbināti vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku.
- Investīcijas pārrobežu enerģētikas infrastruktūrā ir palīdzējušas stiprināt ES enerģētisko drošību, tai skaitā savienojot vairākus ES reģionus, kuri bija pilnībā izolēti.
- Laikā no 2008. līdz 2021. gadam ES samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 20 %. Tajā pašā laikā ES IKP palielinājās par gandrīz 10 %. Tā kā enerģētikas nozare rada vairāk nekā 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, šis sasniegums lielā mērā ir ES enerģētikas politikas nopelns.
- Lai sasniegtu 2030. gada energoefektivitātes mērķrādītāju, ES ir ieviesusi pasākumus politikas jomās, kurām ir vislielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls un kurās ir nepieciešama saskaņota pieeja visās ES valstīs. Šie pasākumi ne tikai samazina enerģijas rēķinus, bet arī palīdz uzņēmumiem pazemināt darbības izmaksas, vienlaikus samazinot oglekļa pēdu.
Tuvplānā
Enerģijas cenas ietekmē gan ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan Eiropas rūpniecības un ekonomikas konkurētspēju. Pateicoties mūsu kopīgajiem centieniem, Eiropas energosistēma ir saglabājusi noturību arī brīžos, kad globālais tirgus piedzīvo satricinājumus.
Eiropas Komisija veic tūlītējus pasākumus, lai palīdzētu ES valstīm atbalstīt patērētājus un uzņēmumus, tai skaitā visneaizsargātākās sabiedrības grupas un nozares, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām.
Pasākumi
The European Commission has officially launched the Equality Platform for the Energy Sector, a new hub that aims to become an acceleration of inclusion and equality in all of its forms by bringing stakeholders from all parts of the EU energy sector together in their commitment towards equality.
The first Energy transition expertise centre (EnTEC) stakeholder workshop is organised jointly by the European Commission and the Fraunhofer Institute for Systems and Innovation Research ISI.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 22 aprīlis 2026