Reaģēšanas gatavība krīžu situācijās
Eiropas Savienība saskaras ar vēl nepieredzētiem apdraudējumiem: ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem, ar riskiem kiberdrošības jomā un riskiem, kas saistīti ar informācijas manipulēšanu, kā arī ar klimata pārmaiņām un arvien pieaugošiem dabas katastrofu riskiem. Lai uzlabotu ES spēju paredzēt šos apdraudējumus, tos nepieļaut un reaģēt uz tiem, Komisija ir nākusi klajā ar stratēģiju krīžgatavības savienībai.
Šīs stratēģijas mērķis ir uzlabot ES civilo un militāro sagatavotību turpmāku krīžu situācijām, lai visi iesaistītie vajadzības gadījumā būtu gatavi un spētu ātri un efektīvi reaģēt. Stratēģija sekmēs sagatavotības jomā pieliktos valstu pūliņus, nostiprinot koordināciju un efektivitāti esošo stratēģiju ietvaros, veicinot noturības kultūru, kuras pamatā ir visu sabiedrības līmeņu iesaistīšana.
Stratēģijas principi ir šādi:
- integrēta pieeja, kas aptver visu veidu apdraudējumus: akcentējot krīžgatavību un reaģēšanu uz visu veidu apdraudējumiem, nevis to izskatīšanu nošķirti;
- pieeja, kas aptver visu sabiedrību: ir jāiesaista visas nozares, organizācijas un iedzīvotāji;
- pieeja, kas aptver visus pārvaldības līmeņus: valsts aģentūras un administrācija saskaņo savu darbību un sadarbojas apdraudējumu efektīvākai pārvarēšanai.
Stratēģija ietver detalizētas darbības, kuru mērķis ir veicināt krīžzgatavības savienības mērķu sasniegšanu.
Krīžgatavības savienības stratēģijas galvenās darbības
Prognozēšana un paredzēšana
- Izstrādāt risku un apdraudējumu visaptverošu novērtējumu ES līmenī
- Izveidot “krīžu infopaneli” lēmumu pieņēmējiem
- Nostiprināt Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru
- Izstrādāt ES apmācības katalogu un platformu gūtajām atziņām
- Izveidot ES Zemes novērošanas pakalpojumu valdības līmeņa lietotājiem (EOGS)
Vitāli svarīgu sabiedrības funkciju noturība
- Prevencijas, gatavības un reaģēšanas plāns veselības krīžu gadījumā
- Integrēt krīžgatavību ES politikā un darbībās jau to plānošanas posmā
- Pieņemt minimālās prasības krīžgatavības jomā
- Pārskatīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu
- Ierosināt krājumu veidošanas stratēģiju ES līmenī
- Ierosināt klimatadaptācijas plānu
- Nodrošināt apgādi ar ūdeni un citiem kritiski svarīgiem dabas resursiem
Iedzīvotāju sagatavotība
- Uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmas
- Palielināt informētību par riskiem un apdraudējumiem
- Veicināt izpratnes veidošanas programmas, kā pilsoņu forumi, tiešsaistes kampaņas un rīkkopas stratēģiskai komunikācijai un cīņai ar informācijas manipulēšanu
- Izstrādāt pamatnostādnes par iedzīvotāju pašpietiekamību vismaz 72 stundām
- Iekļaut krīžgatavību skolu izglītības programmās un izglītības darbinieku apmācībā
- Veicināt krīžgatavību jaunatnei domātās programmās
- Piesaistīt talantus ES krīžgatavības nostiprināšanai
Publiskā sektora un privātā sektora sadarbība
- Izveidot publiskā un privātā sektora darba grupu krīžgatavības jomā
- Izstrādāt publiskā un privātā sektora protokolus ārkārtas situācijām
- Pārskatīt regulējumu, kas piemērojams publiskajam iepirkumam
- Izveidot Eiropas Pētniecības drošības ekspertīzes centru
Civilmilitārā sadarbība
- Ieviest visaptverošas civilmilitāras vienošanās krīžgatavības jomā
- Izstrādāt standartus civilmilitārai plānošanai un investīcijām, kas paredz divējādu lietojumu
- Organizēt regulāras mācības ES līmenī, lai veicinātu visaptverošu krīžgatavību
Reakcijas koordinēšana krīzes situācijā
- Izveidot krīžu koordinācijas centru ES līmenī
- Nostiprināt rescEU — reaģēšanas spēju stratēģisko rezervi ES līmenī
Noturība, izmantojot ārējās partnerības
- Veicināt savstarpēju noturību ar kandidātvalstīm
- Integrēt krīžgatavību un noturību divpusējās partnerībās un daudzpusējās iestādēs
- Integrēt krīžgatavību un noturību sadarbībā ar NATO
- Attīstīt savstarpējo noturību, izmantojot ārējo ekonomikas un attīstības politiku
Konteksts
Savās politiskajās pamatnostādnēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka ir svarīgi nostiprināt Eiropas spējas, kā arī to, ka ir vajadzīgi jauni mērķi krīžgatavības un drošības jomā.
Nīnistes ziņojumā par ES sagatavotību un krīžgatavību uzsvērts, ka steidzami jāstiprina Eiropas civilā un militārā sagatavotība, lai pārvarētu izaicinājumus drošības jomā. Tajā ir atzīts, ka krīžgatavība ir gan valstu, gan kopīga Eiropas līmeņa atbildība, kas prasa, lai Savienība uzņemtos lielāku lomu dalībvalstu atbalstīšanā.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 23 maijs 2025