Ko dara ES
Eiropas Savienības vides politikas mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot vidi pašreizējām un nākamajām paaudzēm un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Zaļā pārkārtošanās ļaus ES iedzīvotājiem labi dzīvot planētas ekoloģisko ierobežojumu ietvaros. Mūsu uzdevums ir veidot inovatīvu aprites ekonomiku, kuras pamatā ir stabilas ekosistēmas. Vitāli svarīga bioloģiskā daudzveidība ir jāaizsargā un jāatjauno, un ir jānovērš piesārņojums un veselības riski.
Šī pieeja tiek piemērota arī starptautiskā līmenī, līdz ar to ES var sevi pozicionēt kā zaļās pārkārtošanās līderi pasaules arēnā.
ES vides politikas galvenie mērķi ir šādi:
- sasniegt 2030. gadam izvirzīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
- uzlabot pielāgošanās spējas, stiprināt noturībuun mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām;
- virzīties uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un vides degradācijas un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku;
- tiekties uz nulles piesārņojuma mērķi, tai skaitā attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni, un aizsargāt eiropiešu veselību un labklājību;
- aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un nostiprināt dabas kapitālu;
- samazināt ražošanas un patēriņa radīto spiedienu uz vidi un klimatu.
Fakti par vidi
Darbības jomas
Iepazīstieties ar politiku, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu, atkritumu apsaimniekošanu un reciklēšanu, ierobežo rūpnieciskās emisijas, risina plastmasas un iepakojuma atkritumu problēmu.
Uzziniet, kā ES aizsargā sugas, apputeksnētājus, dzīvotnes un mežus un atjauno dabu un pilsētvidi.
Pasākumi nolūkā panākt gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu un radīt no toksiskām vielām brīvu vidi.
Galvenie sasniegumi
- “Natura 2000” tīkls, kas ietver 27 000 aizsargājamu teritoriju, tagad aptver gandrīz piektdaļu Eiropas Savienības sauszemes teritorijas, aizsargā simtiem sugu un dzīvotņu un nodrošina vitāli svarīgus pakalpojumus un ienākumus miljoniem eiropiešu.
- Pateicoties tam, ka resursu produktivitāte kopš 2000. gada ir pieaugusi par aptuveni 35 %, ES ražošanas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas no 2008. līdz 2021. gadam samazinājušās par aptuveni 25 %, kas liecina, ka pārejai uz aprites ekonomiku ir svarīga nozīme virzībā uz klimatneitralitāti.
- Visu veidu saimnieciskajās darbībās un mājsaimniecībās radītais kopējais atkritumu daudzums ES pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par gandrīz 3 %, 2020. gadā sasniedzot 4,8 tonnas uz vienu iedzīvotāju.
- ES ekomarķējums tagad ir uz gandrīz 100 000 produktu, kas garantē mazāku ietekmi uz vidi un novērš zaļmaldināšanu.
- Pateicoties uzlabojumiem regulējumā un zemākām emisijām, kopš 2005. gada gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību ir samazinājusies par 45 %, kas ir ievērojami samazinājis priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu.
- Kopš 2015. gada plastmasas piedrazojums jūrā ir samazināts par aptuveni trešdaļu.
- ES ir pasaules līdere savos centienos sasniegt mērķus klimata un vides jomā, uzņemoties starptautiskas saistības: Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un ANO Globālais līgums par plastmasu.
- Vairāki svarīgi jauni tiesību akti ar ilgtermiņa ietekmi ir Dabas atjaunošanas akts, Atmežošanas regula un Produktu ilgtspējas ekodizaina regula.
Tuvplānā
Produktu ilgtspējas ekodizaina regula, kas stājās spēkā 2024. gadā, ir būtiska daļa no ES stratēģijas, kuras mērķis ir veicināt videi draudzīgus un apritīgus produktus.
Tam, kā produkti tiek projektēti un izmantoti, ir būtiska ietekme uz vidi, un arī patēriņš var būt svarīgs klimata pārmaiņu un piesārņojuma faktors.
Ar šiem jaunajiem noteikumiem iecerēts būtiski uzlabot ES tirgū laisto produktu ilgtspēju, uzlabojot to apritīgumu, energoefektivitāti, reciklējamību un ilgizturību.
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 13 maijs 2026